Baltiešu trimda – KGB un zviedru izlūkdienesta skarbie dubultaģenti

Datums: 05.01.1998
Autors: SANDRA VEINBERGA, «Neatkarīgās» korespondente Stokholmā
Rubrika: Nacionālās ziņas

Zviedrijā no jauna aktualizējusies tēma par pēckara perioda traģiski neveiksmīgo zviedru izlūkdienestu darbību okupēto Baltijas valstu virzienā.

«Informācijas vākšanas nolūkā» Zviedrija pēc Otrā pasaules kara nosūtīja uz Latviju, Lietuvu un Igauniju kā aģentus baltiešus, kas kara beigās ar laivām bija aizbēguši uz Zviedriju. Tagad, balstoties uz faktiem, kas iegūti Igaunijas valsts arhīvā, konstatēts, ka zviedru izlūkdienests ticis pamatīgi piemānīts, jo «spiegu organizācija KGB» esot jau sākumā panākusi, ka visi šie tā saucamie zviedru izlūki kļūst arī par KGB aģentiem. Lai patiesība nenāktu gaismā un baltiešu trimdinieku dubultloma nekļūtu plaši zināma Rietumos, KGB Baltijā arestēja arī šo spiegu kontaktpersonas un piederīgos.

Diskusijas par to, vai šiem cilvēkiem tagad ir tiesības pieprasīt kompensāciju no Zviedrijas valsts kā darba devēja, joprojām turpinās. Zviedrijas Ārlietu ministrija pagaidām nekomentē šo tēmu, jo līdz šim tikai viens no pēckara perioda Baltijā iesūtītajiem zviedru aģentiem – igaunis Ēvalds Hallisks – esot saņēmis kompensāciju.

Tēmas aktualizācijas autors patlaban ir plaši pazīstamais zviedru spiegu un populārromānu autors, žurnālists Jans Gijū, kas uzskata, ka Zviedrijai ir jāuzņemas atbildība par «savām fatālajām neveiksmēm Baltijas spiegošanas frontē». Informatīvajā ziņu programmā 2. janvāra vakarā viņš atzina, ka visi šie zviedru valsts savervētie, apmācītie baltiešu aģenti nekavējoties iekļuva KGB izliktajās cilpās un tas liecinot, ka Zviedrijas pēckara izlūkdienests jau no paša sākuma atradies pilnīgā KGB kontrolē.

J. Gijū uzskata, ka nekavējoties jāsāk izmeklēšana šajā jautājumā, lai noskaidrotu, kuri ir tie, kas «savulaik pieļāvuši šādu KGB rīcības efektivitāti pēckara Zviedrijā», un aicina uz plašu diskusiju «vēstures patiesības dēļ, jo būtu daudz labāk, ja mēs izskatītu beidzot visus mūsu Zviedrijā esošos dokumentus. Tad beidzot būtu skaidrs, kurš ir atbildīgs par to, kas noticis, un vai mums ir jāsamaksā kompensāciju summas mūsu muļķīgās izgāšanās dēļ». J. Gijū uzskata, ka vainas novelšana uz angļiem (Kimu Filbiju u.c.) ir tikai formāla izvairīšanās, to pierāda arī pazīstamā zviedru vēsturnieka Vilhelma Agrella jaunie dokumentu atklājumi arhīvos, kas apliecina «zviedru pēckara izlūkdienesta aizvien amatieriskāku darbošanos laikā, kad aizvien skaidrāk redzama biedējošā KGB rīcības efektivitāte».

Zviedrijas valdības opozīcijas līderis Karls Bilts turpretī neuzskata, ka Zviedrijas valstij būtu jāuzņemas darba devēja vai morāla atbildība baltiešu izcelsmes zviedru aģentu liktenīgās iekrišanas dēļ. «Te ir darīšana vienīgi ar emigrācijas organizācijām,» konstatē K. Bilts.

Arī kāds pazīstams latviešu emigrācijas aktīvists Zviedrijā, kas vēlējās palikt anonīms, Neatkarīgās korespondentei sacīja, ka diemžēl trimdinieki vēsturē arī ir aktīvi sadarbojušies ar PSRS izlūkdienestiem. Taču par to trimda kautrējoties atklāti runāt un tā vietā sadarbību ar čeku labprāt pārmetot dzimtenē palikušajiem, kuriem, lai nenokļūtu Sibīrijā, bieži vien citas izvēles nebija. Taču trimdinieki varēja izvēlēties un nesadarboties ar KGB, jo viņu risks nebija tik liels un viņu vārdus neatradīšot nekādos Rīgā atstātos maisos. Šie cilvēki strādājuši un, iespējams, turpina to darīt Krievijas ārējā izlūkdienesta interesēs un atrodas pavisam citos maisos Maskavā.

Pavisam nesen Zviedrijā klajā nāca fakti, ka arī kāda pazīstama trimdas sabiedriskā organizācija zem Baltijas institūta pētnieciskas izkārtnes astoņdesmitajos gados aktīvi darbojusies KGB interesēs un ar to bijuši saistīti arī daudzi trimdas amatierzinātnieki, kultūras darbinieki u.c.

One thought on “Baltiešu trimda – KGB un zviedru izlūkdienesta skarbie dubultaģenti

  1. kadreiz zviedru latviesu prese rakstija par nu jau mirusaa macitaja valda amola lietu..kurs nodeva latviesus sarkanajiem..kad tie laivas vairaki simti taisijas braukt uz zviedriju…ka ari nav aizmirsta latviesu legionaru izdosana 1946 g.ko istenoja zviedru valdiba.

Atstāj atbildi

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s