Visi šie gadījumi liecina par Latvijas demokrātijas attīstību, ko mediju un publisko attiecību pētniece Sandra Veinberga Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” salīdzināja ar ventilāciju.

„Šie piemēri rāda Latvijas demokratizācijas procesa straujāku attīstību. Padomju Savienības laikā mēs par šādām lietām vispār nerunātu [..], bet es to gribētu salīdzināt ar ventilāciju – mēs ventilējam ārā no mūsu sabiedrības negācijas, un tas liecina, ka šī sabiedrība attīstās, tā ir jau nobriedusi tiktāl, ka mēs esam gatavi paskatīties patiesībai acīs,” sacīja Veinberga.

Tikmēr rakstnieks un publicists Otto Ozols nepiekrita Veinbergas viedoklim, ka demokrātija attīstās, jo „Zaķis ir iestrēdzis jau gadiem”, vispirms ar ziņām par lieliem skaidrās naudas uzkrājumiem, tad automašīnas „Volvo” lieta un tagad arī balsu pirkšanas skandāls Latgalē.

Savukārt Saeimas deputāts Edvards Smiltēns („Vienotība”) norādīja, ka visus šos gadījumus ventilē partijas biedri.

„Partijas biedri savā starpā aktīvi vērtē katra deputāta un valdes locekļa darbību, un viņi to pauž, balsojot partijas iekšienē, bet vēlētāji – piedaloties vēlēšanās,” uzsvēra politiķis.

Vērtējot Spolīša rīcību, Smiltēns atzina, ka tā nav deputāta cienīga rīcība un arī frakcijā kolēģi aicinājuši deputātu nolikt mandātu, ber Zaķa gadījumā ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, tāpēc tiek gaidīti izmeklēšanas iestāžu secinājumi.

Savukārt, paužot „Saskaņas” nostāju par Potapkina gadījumu, Saeimas deputāts Valērijs Agešins sacīja: „Sergeja ģimene ir nelaimē šobrīd, viņam ir jātiek skaidrībā ar savām ģimenes problēmām. Viņam ir divi bērni, bērnudārzs un skola, viņš ir viens pats, tāpēc viņš devās neapmaksātā atvaļinājumā. Frakcijas viedoklis ir, ka mums nav pamata neuzticēties Sergejam, jo viņš nav aizdomās turētā persona, un uz šo brīdi viņš nav pārkāpis Saeimas Ētikas kodeksu.”

Runājot par Kaimiņa rīcību, viņa partijas biedrs Juris Viļums raidījumā uzsvēra, ka frakcija nosodījusi to, jo „šāda deputāta uzvedība nav savienojama ar amatu, ko viņš ieņem Saeimā, bet tas nenozīmē mandāta nolikšanu, bet var runāt par Ētikas kodeksa pārkāpumu”.

„Tas ir huligānisms, bet nekas vairāk. Es to nevaru savādāk nosaukt kā negadījums. Viņš jau ir vairakkārt publiski atvainojies,” norādīja Viļums.

Noklausoties partiju pārstāvju teikto, Veinberga uzsvēra – rodas sajūta, ka vispār nekas nav noticis un ka viss ir kārtībā. Deputātu nožēlai žurnāliste netic, norādot – morāle un ētika ir garīguma jautājums. Turklāt Kaimiņa gadījumā Veinbergu uztrauc ne tik daudz tas, ka deputāts lietojis alkoholu, bet gan tas, ka sākotnēji viņš to noliedzis.

„Meli nav piedodami, un par tiem atvainoties ir grūtāk nekā par dzērumu krogā,” sacīja Veinberga.

Tāpat viņa netic, ka Potapkins neko neesot zinājis par sievas darbībām, tādēļ rodas aizdomas, „vai šī nauda nav ieplūdusi „Saskaņas” kasē”. Agešins aicināja žurnālisti neuzdoties par prokurori, bet sagaidīt „institūciju lēmumu”.

Savukārt politologs Ivars Ījabs norādīja uz partiju vājumu tajā ziņā, ka tās nevar piespiest deputātu nolikt mandātu. „Tās ir uzticēšanās attiecības starp politiķi un vēlētāju,” viņš teica.

„Kas attiecas uz morāli un ētiku, mēs šeit norakstām minētos cilvēkus, kuriem vienīgais risinājums, pēc sabiedrības domām, bija atkāpties, sēdēt pagrabā, raudāt visu atlikušo mūžu. Mums nevajadzētu pieņemt, ka viņi visi ir dzimuši bandīti un viņiem nav tiesību izpirkt grēkus. Ja reiz runājam par morāli, nevajadzētu būt tik kategoriskiem, ka mēs zinām, ko tieši Spolītim vai Potapkinam vajadzētu teikt savai personīgajai sirdsapziņai,” vērtēja Ījabs.

Vērtējot priekšlikumu dot sabiedrībai iespēju atsaukt konkrētu deputātu no amata, Ozols minēja, ka risinājums ir lielākas partijas, ko rosina arī Valsts prezidents, jo tad būtu lielāka konkurence biedru starpā. Savukārt Viļums piedāvāja kā pilotprojektu izmēģināt pašvaldības.

Pilnu diskusijas video var redzēt šeit.