1. gada 15. novembris

Šo procesu mums visiem nācies novērot vairākkārt. Publiskajā telpā.

Kungi ar varu, kas savā darba ikdienā ir disciplinēti, pakļaujas reglamentam, izkrīt no aprites ”kreisā seksa” dēļ. 

”Tas” notika ar Dominiku Štrausu Kānu (Dominique Strauss Kahn). Viņš zaudēja iespēju pretendēt uz Francijas prezidenta posteni dēļ ”īsas seksuālās tikšanās” ar apkopēju amerikāņu hotelī Ņujorkā.  Tagad ”to pašu” varam novērot Centrālās Izlūkošanas pārvaldes šefa Deivida Petreusa (David Patraeus) krišanā no troņa. To pašu ceļu gāja arī Silvio Berluskoni, kurš seksa skandālu dēļ iebojāja savu valdības vadītāja karjeru (galīgi izripojot no politikas elites pateicoties ekonomiskās krīzes triecieniem). Bila Klintona prezidenta karjera sašūpojas pēc ”seksuālas tikšanās” ar praktikanti Moniku Levinsku. Šo uzskaitījumu es varētu turpināt.

Mani interesē kas cits.

Šie kungi lika uz spēles izcilu karjeru seksa dēļ.

Viņi riskēja 100% un zaudēja 100%.

Kurā brīdī šiem vadošajiem politiķiem, karavadoņiem un biznesa stūrmaņiem izdeg drošinātājs, kas brīdina par kraujas malu no kuras var nogāzties?

Viens no izskaidrojumiem ir pieņēmums, ka varas izraisa nesodāmības sajūtu. Holandiešu Tijburgas universitātes pētījums (sociālpsihologa Jorisa Lammera vadībā) ir noskaidrojis, ka vara veicina neuzticību privātajā, ģimenes dzīvē. Tātad – jo vairāk kungam ir varas, jo lielāks risks sānsoļiem. Personas ar mazāku varas slodzi saglabājot baiļu sajūtu un labāk apzinoties risku iespējamās sekas.

”Varas groži rada iluzoru sajūtu, ka cilvēks var iegūt sev visu, arī neatļauto un, ka ir iespējams uzņemties arī bīstamus riskus, paliekot nesodītam,” – tā noskaidroto klāsta pats pētnieks Joris Lammers.

ASV bijušais Ārlietu ministrs Henrijs Kisindžers uzskatīja, ka vara padara vīriešus seksīgus. Tāpēc neskaitāmi Francijas prezidenti iekļāva savus seksuālos iekarojumus varas trofeju sarakstā. Tolaik viņus (tāpat kā Džona F Kenedija gultas uzvaras) sargāja mediju klusēšanas mūris. Tagad visi mūri ir sagrauti un draiskulīgie puiši lido ārā no amatu krēsliem kā šampaniešu korķi. Ar troksni un plašu trajektoriju.

Barakam Obamam tagad jātaisnojas medijiem, ka bijušā, 60 gadus vecā CIP šefa  laulības pārkāpums nav pakļāvis riskam valsts drošības intereses. Vēlēšanu uzvaras un budžeta krīzes vietā Obamam nācās pievērsties CIP šefa seksa skandālam. Pagaidām ASV prezidents izvairās no konkrētām atbildēm par to kas īsti notika ASV konsulāta Bengazi (Lībija) vandalizēšanas laikā (bojā gāja ASV vēstnieks un trīs līdzstrādnieki) un kāda ir šī notikuma saistība ar CIP šefa ” privātās grēkošanas procesu”. Pagaidām Baraks Obama var izvairīties no atbildes, jo šādi komentāri nozīmētu politisku spiedienu uz izmeklēšanas procesu.

Pagaidām.

Taču pavisam drīz šis skandāls var panākt to pašu sniega pikas efektu, kuru pašlaik novērojam britu raidsabiedrības BBC konvulsijās ap ”pedofilu tračiem” un žurnālistu skandālu kairinājumu.

2.novembrī BBC ”palaida gaisā” ziņu programmu ”Newsnight” ar reportāžu kuru bija sagatavojusi Pētnieciskās žurnālistikas grupa, kas atmaskoja pedofilijas skandālu kādā Ziemeļvelsas bērnu namā (70. gados).  Bērnu nama personāls bija sistemātiski seksuāli izmantojis zēnus un šī procesa rezultātā upuri vēlāk smagi cieta visu savu atlikušo mūžu (narkotikas, pašnāvību mēģinājumi, smagas psihiskas traumas). Problēma reiz jau tika ”pacelta” 90.gados, taču bez tālejošām sekām un skandaloziem atmaskojumiem. Tagad bija pienākusi skandālu stunda un tāpēc 2. novembra raidījumā žurnālisti norādīja, ka minētā bērnu nama pedofilu orģijās piedalījies arī kāds plaši pazīstams politiķis. Vārdā šis cilvēks netika nosaukts, taču sociālie mediji ātri atšifrēja žurnālistu ”norādīto personu” un visplašākajai sabiedrībai tagad nācās uzzināt, ka runa ir par lordu McAlpine, kas bija Margaretai Tečerei tuvu stāvoša persona.

Pēc tam noskaidrojās, ka žurnālisti ir kļūdījušies (ir samainītas personas), jo upuris fotogrāfijā ir atpazinis savu mocītāju, kuru patiešām sauc McAlpine, taču tas nav bijis slavenais politiķis, bet gan viņa ļoti attāls radinieks.

Uzvārdu sakritība, tātad.

Kāpēc žurnālisti nepārbaudīja upura teikto?

Kāpēc upurim vienmēr ir taisnība? Vai izvarotajam Stīvam Meshamam ir taisnība tikai tāpēc, ka viņš ir cietis?

BBC cenšas tagad izmēzt grēkus ar vadošo šefu atlaišanām.

Tie lido nost no amatu krēsliem.

Publiski un intensīvi.

Sabiedrībai (joprojām!) svaigā atmiņā BBC ilgstošā līdzstrādnieka Jimmy Savile (1926-2011) pedofīlas akcijas, kuras viņš nesodīti varēja īstenot savas garās žurnālista karjeras laikā BBC, izvarojot ap 300 meitenīšu.

Kā šis cilvēks varēja ilgi un netraucēti vadīt bērnu raidījumus un pie viena seksuāli izklaidēties ar bērniem pat televīzijas studijas stūrī?

Kāpēc to neviens neredzēja? Neņēma par pilnu? 

Par vieniem klusējam. Par citiem izkliedzam nepatiesības. 

Kāpēc?

Sabiedrību valdzina seksa skandāli, kuros iesaistītas populāras, ietekmīga personas. 1996.gada atbaidošajā Beļģijas Marka Detrū (Marc Dutroux) lietā mediji mēģināja ”piešūt” arī ietekmīgu politiķu piederību pagraba izvarotāju lokam. Šīs versijas joprojām cirkulē redakcijās, neraugoties uz to, ka meitenītes (kuras izdevās izglābt) liecināja par Marka Detrū solo akcijām un neko vairāk.

Kāpēc žurnālisti meklē visās atklātajās seksuālo noziegumu akcijās politiķus kā līdzdalībniekus?

Tāpēc, ka ietekmīgu cilvēku klātbūtne padara atklāto noziegumu pikantāku un skandalozāku. 

Tagad kārta pienākusi bijušajam zviedru premjerministram Ulofam Palmem. Šonedēļ zviedru kinoteātros rāda jauno filmu ”Gall gril”, kurā piedāvāta versija par skandalozo ”Geijera afēru”1969. gadā. Kāds bordelis Stokholmā tolaik bija nodrošinājis vadošus valsts politiķus ar nepilngadīgām zviedru prostitūtām.  Klientu skaitā esot bijis ar Ulafs Palme. Tā liecina viena no cietušajām.

Protams, ka filmā netiek izmantots bijušā premjerministra vārds un uzvārds. Taču var saprast, ka runa ir tieši par Palmi. Viņa dēls Mortens tagad gatavojas sūdzēties tiesā, jo bez pierādījumiem nedrīkstot aizgājēju traktēt kā pedofilu.

Laiks rādīs vai Mortens vēlēsies vēl vairāk ”sakult baumu putas” ap sava tēva piemiņu.

Taču viens ir skaidrs – ”vara” un ”sekss” ir tuvās attiecībās un kairina mūsu interesi joprojām.