2011. g. 13. decembrī
Vakardienas Swedbank akciju vērtības kritumu biržās Zviedrijā vērtēja dažādi.
Biržas atkarīgie analītiķi to cenšas vērtēt kā pārspīlētu reakciju, uzsverot, ka tā nauda, ko Latvijas iedzīvotāji izņēma no bankomātiem, ir sīkums priekš tik lielas un labi kapitalizētas bankas un tāpēc akciju kursam nebija jākrītas.
Bet tas tomēr kritās par aptuveni 3 procentiem. Šodien 13. decembra rītā tas joprojām bija mīnusos, taču ap plkst. 12. 00 pēc Latvijas laika, jau rādījās ar pluss zīmi par kādiem 0,12 %. Līdz dienas beigām tas varētu atkal nokļūt piektdienas vakara līmenī, jo no Latvijas Zviedrijas presē šorīt vairs nav sliktu ziņu. 
Swedbank akciju aktuālais kurss
Zviedrijā vēl spekulē arī par to, ka paši treideri biržā ir ieinteresēti jebkuru akciju kursu svārstībās, jo vakar gudrākie varēja lētāk sapirkties Swedbank akcijas, kuras vēlāk varētu labāk pārdot.
Zviedru komentētāji pamanījuši, ka kopš gada sākuma Swedbank akciju vērtība ir pazeminājusies par apmēram 7%. Tas ir daudz mazāk nekā konkurentēm SEB un Nordea, kuru kritums ir ap 20%. Tas atbilst vispār apgrozījuma krituma tendencem biržā.
Taču, lai arī kā lēkātu akciju kursi, tie stimulē akciju biznesu un daži labi uz to ļoti labi nopelna. Latvijas panikotāji svētdien palīdzēja daudziem Swedbank akciju pircējiem labi nopelnīt.
„Nav dūmu bez uguns”, tas bija vispopulārākais komentārs pie rakstiem par Swedbank krīzi Latvijā, kas liecina, ka arī paši zviedru mietpilsoņi mēģina šaubīties par Zviedrijas ekonomikas vienu no stingrākajiem pamatiem Swedbank.
Taču mums kā klientiem, kas izmanto banku pakalpojumus vajadzētu iegaumēt, lai nu par ko, bet par šo banku gan vajadzētu būt drošiem, jo, ja nu kas slikts notiktu ar to, tad Zviedrijas valsts to pārņemtu savā pārvaldē un neļautu tai bankrotēt un ar papildu naudas injekcijām turētu pie dzīvības arī savu meitu Latvijā. Pluss vēl Latvijas sniegtās garantijas līdz 100 000 EUR katram noguldītājam.
Swedbank nav ne Baltija, ne Parekss, ne Latvijas Krājbanka. Tā ir banka no pilnīgi citas planētas. No daudz drošākas un stabilākas.
Sandra Veinberga | Blogs 
Ja zviedru banka ir no citas planētas, vai tās uzpirktie vērtspapīri un aktīvi arī ir tikai no šīs citas planētas? 🙂
PatīkPatīk
Varbūt muļķīgi izteikt nepierādāmus minējumus, bet kaut kā cilvēcīgi šķiet ka panikas izraisītāji varētu būt kādi tā dēvētie antiglobālisti. Principā, ja ar šo jēdzienu saprot kultūru dažādību, autonomiju, mazo kultūru saglabāšanu – un, neapšaubāmi, zaļais antiglobālisms, kā vidse saglabāšana – tad atliek tikai balsot par.
Bet mums Latvijā ir diezgan interesanti, zem šā nosaukuma ir personas, no kuriem pat pie labākās gribas nevar saprast, par ko viņi cīnās. Pat īsti nav skaidrs pret ko – nu jā, Amerika ir “lielais sātans” (kaut gan kā var latviešu cilvēki nesaprast, ka bez Amerikas momentāni, nekavējoties pie mums būtu iekšā Pleskavas divīzija – tā ir realitāte), pat ne tieši Amerika, bet “to pārvaldošie” – nu tālāk, iluminati, vai farmasoni – atkarībā no konkrētā antiglobālista “orientācijas”.
Galvenais, ka īsti neko vietā nepiedāvā – tikai, jāsagrauj “iluminatu” galvenais instruments bankas – un tad viss būšot labi pats no sevis.Tā lūk.
PatīkPatīk
Planētas man ir filozofiska kategorija. 🙂
PatīkPatīk
Liela daļa cilvēku vēlas cīnīties ” pret kaut ko”. Graut ir vieglāk nekā celt vai būvēt. Pagaidām neviens nav piedāvājis labāku norēķinu sistēmu par bankām, kas …faktiski nav manu favorītu skaitā un nepavisam nav “tas labākais modelis” uzkrājumiem un samaksai. Citu mums… nav.
Žēl.
PatīkPatīk
Tur jau ir tas suns aprakts. Šķirt, katrā laikmetā cilvēcei ir savs “feodālis’, kurš nav un nevar būt ideāls, bet bez kura attiecīgā laikmetā iztikt nevar. Neatkarīgi no patikas vai nepatikas.
PatīkPatīk
Refeodalizācija (kā formulē Habermās) ir un turpinās. Būtu nepieciešamas plašākas publiskas sarunas par naudas plūsmas “satiksmes noteikumiem” mūsu valstī. Tas nav nekas nesaprotams arī “piedzērušam ezītim”.
PatīkPatīk