2011.gada 1.decembrī.
Pēdējo divu nedēļu notikumi ar Snoras un Latvijas Krājbanku mums atgādina, ka dzīvojam gadsimta otrās globālās ekonomiskās krīzes epicentrā. Viedi ļaudis prognozēja, ka šīs krīzes ietekmi uz mazās Latvijas ekonomiku sajutīsim tikai uz nākošā gada rudeni. Izrādās – tas notiek jau tagad.
Latvijas Krājbankas izraisītā krīze atgādina, ka mēs pārāk maz esam mācījušies no agrākām banku izraisītām krīzēm, tajā skaitā no pirms trim gadiem notikušās Parex krīzes.
Proti, mēs joprojām naivi ticam, ka banku uzraudzība ir neatkarīga un, ka mediji mūs savlaicīgi informēs par draudošajām briesmām.
Tā tas nav. Par to signalizē Snoras un Latvijas Krājbankas notikumi, kas pierāda, ka banku uzraugi ir cieši integrēti (lai neteiktu – korumpēti) ”baņķieru mafijā”. Spilgtākais piemērs vakar no LTV programmas Sastrēgumstunda, kad uzzinājām, ka Lietuvas centrālās bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes direktors Kazimirs Ramons esot piedalījies «Snoras» bankas īpašnieka kāzās.
Darījumu korumpētība eksistē un aizsedz bezkaislīgu profesionālismu.
Vai Jūs domājat, ka Latvijā neatradīsim līdzīgus korupcijas gadījumus, kurus noteikti uzraktu rokošais žurnālists Lapsa? Vēl jo vairāk, arī tapēc, ka šodien uzzinājām citu Latvijai neglaimojošu faktu par Latvijā pieaugušo korupcijas līmeni tieši krīzes ietekmē.
Roka roku mazgā un abas baltas? Izdevīgumam un alkatībai ir neskaitāmi demagoģiski argumenti.
Bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle sarunā ar TVNET apliecina – tā ir ierasta prakse un neesot nekāda pamata uzskatīt, ka banku nauda varētu būt iemesls tam, lai FKTK nepamanītu nelikumības kādas finanšu institūcijas darbībā. Nepārliecina eksministra Zīles kunga argumenti, ka šis likums ir analoga britu likuma kopija un ka ES tas ir akcepēts finansēšanas modelis, kaut vai tāpēc, ka britiem nav tik augsts korupcijass līmenis un kāpēc Latvijas finanšu ministrs nevarētu nākt ar Latvijas apstākļos drošāku un no bankām neatkarīgāku finansējuma modeli šai uzraugu institūcijai, ja FKTK ar pārāk lielu bijību un pietāti izturas pret kontrolējamiem objektiem.
Par ētiku un citādi domājošo eliminēšanu
Domāt un strādāt godprātīgi. To mēs drīkstam pieprasīt no uzraudzītājiem un kontrolētājiem. Diemžēl daudzām amatperosnām “ar varu” morāle un ētika joprojām ir nesaprotams svešvārds.
Latvijas žurnālistu savienības vadītātājs un NRA komentētājs Juri Paiders pirms pāris dienām mums atgādināja būtisku ne tikai Latvijas mediju vides problēmu, proti, ka sākoties krīzei, lielais bizness un vēl palikušie reklāmdevēji sāk izmantot situāciju, lai pabīdītu ētikas robežu par labu biznesa interesēm.
J. Paiders norāda, ka nosacīti esot trīs ētiskās robežas.
1. Nerakstīt par riskiem, kas traucē kādu biznesu (piemēram, nerakstīt par Krājbankas problēmām, pirms FKTK nav aizklapējis banku utt.). Nerakstīt par lasītājam svarīgu izdevīgumu, jaunām iespējām, kas traucē jau esošos biznesus.
2. Maldināt par izdevīgumu (uzsvērt tos izdevīgumus, kas biznesam ir izdevīgi, un kritizēt tos izdevīgumus, kas biznesam nav vajadzīgi). Maldināt par riskiem (izkropļot informāciju par riskiem, kas saistīti ar kredītu ņemšanu, utt.).
3. Melot par izdevīgumu un melot par riskiem. Cilvēku iebiedēšana ar nereāliem riskiem ir veids, kā vienkāršam cilvēkam pārdot viņam nevajadzīgus apdrošināšanas produktus, bet globālai farmācijas nozarei cilvēku iebiedēšana ir galvenais virspeļņas nodrošināšanas instruments.
Palasīsim 2008. gada rudens krīzes presi un atsauksim atmiņā TV reportāžas un komentārus citos medijos un redzēsim, kā baņķieru aprindas ar Latvijas bankas vadītāju Rimšēvicu avangardā darīja visu, lai dezinformētu sabiedrību un diskreditētu retos žurnālistus un augstskolu pasniedzējus un pat popkultūras pārstāvjus, kas atļāvās izmantot konstitūcijā garantēto izteikšanās brīvību un pateikt savu viedokli par ekonomisko krīzi.
Banku mafijas spiedienu izjutu arī uz savas ādas, kad 2008. gada rudenī ziņoju par pirmajiem banku krīzes vēstnešiem no Stokholmas.
Manā diskreditēšanā ieslēdzās ne tikai tā laika „patiesības ministrija” laikraksts Diena, (kas, acīmredzot, bija stiprā banku lobija ietekmē), bet arī saeimas deputāti (Ābiķis, TP).
LETA, 2008. gada 3. oktobris 00:00
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) aicina Nacionālo drošības padomi izvērtēt Latvijas televīzijas (LTV) ziņu raidījumā Panorāma 30.septembrī pārraidīto informāciju par iespējamo Swedbank finanšu krīzi.Deputāts aģentūrai norādīja, ka par šādu nepamatotu ziņu pārraidīšanu pie atbildības ir jāsauc ziņu dienests, jo minētās informācijas izplatīšana bez jebkādu atbildīgo amatpersonu komentāra ir arī valsts graušana. “Man rada šaubas arī sižeta informācijas paudējas Sandras Veinbergas lojalitāte Latvijai,” sacīja Dz.Ābiķis.
Viņš sacīja, ka Nacionālajai drošības padomei būtu jāizvērtē LTV ziņu dienesta pārraidītā informācija, “kas ir balstīta uz nepārbaudītiem faktiem un grauj valsts tēlu”. Kā aģentūrai LETA norādīja LTV ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, viss materiāls pēc būtības bija balstīts uz Zviedrijas laikrakstu informāciju, kas tika norādīts arī sižetā. “Sižetā tika atspoguļota informācija no tās dienas preses, un tā nav Veinbergas interpretācija vai izdomājums, tā bija informācija, kas tika rakstīta avīzēs.
Šajā gadījumā bija runa par Zviedrijas mātes banku – Swedbank Zviedrijā. Zinot to, cik daudz Latvijā ir meitas bankas klientu, un to, cik tā ir nozīmīga Latvijas tirgū, šajā gadījumā mums bija nozīmīgi uzzināt, kas notiek ar mātes banku, tādēļ arī sižetā netika iekļauti Latvijas amatpersonu komentāri,” skaidroja Gailītis.
Palasīsim ne tikai 2008. gada rudens, bet arī šo dienu Latvijas interneta portālus un presi, paskatīsimies TV programmas: kas un kādā veidā izsakās par finanšu tirgiem, par bankām, par ekonomisko un banku krīzi?
Protams, lielākoties paši banku darbinieki, banku asociācijas vadītāji, FKTK pārstāvji un ko viņi saka? Vai saka visu patiesību? Protams, ka ne. Viņi nerunā par riskiem, kas traucē banku biznesu, maldina un melo par izdevīgumu un riskiem. Te daži spilgtākie piemēri no 2008. gad krīzes:
http://www.diena.lv/swedbank-prezidents-jans-lidens-dzives-limenis-var-pasliktinaties-633653
http://www.diena.lv/papildinata-eksperti-par-oktobra-inflaciju-636373
Šodienas maldināšanas piemēri virmo katrā avīzē un interneta portālā.
Ja mēs gribam, lai mums nebūtu tik sāpīgi jācieš no finanšu krīzēm nākotnē, tad medijiem vajadzētu apšaubīt katru teikumu, kuru deklarē banku darbinieki vai kādi cita ar finanšu institūcijās tieši/netieši saistīti cilvēki. Komentētāju un ekspertu statusā medijos vajadzētu izmantot no bankām neatkarīgus finanšu ekspertus.
Kur viņi ir?
Kas meklē – tas atrod.
Neatkarīgu komentētāju un ekspertu piesaistīšana šodien ir visu vērā ņemamo mediju problēma ne tikai Latvijā.
Latvijas Krājbankas un Parex krīzei būtu jākļūst par mūsu atskaites punktu. Novilksim svītru, saskaitīsim un atstāsim pagātnē kļūdas kuras nevajadzētu atkārtot (ieskaitot savu kolēģu – žurnālistu apriešanu).
Iespējams, ka biklā godprātība šādi kļūs redzamāka un … pat rentablāka (!) mums visiem.
Sandra Veinberga | Blogs 
Latvijas finanšu guru, banku un politisko ekspertu rakstus lasot, kaut kā nāk prātā vecā dziesma, kuras piedziedājumā tik jauki skan: “viss kārtībā, ak cienījamā kundze, viss kārtībā, viss kārtībā…”
Tikai panti, kuri kaut mazliet ieskicētu realitāti, nez kamdēļ jāmeklē vācu vai angļu mēdiju lapās vai žurnālistu blogos, jo arī tur centrālajās aģentūrās informācijas galvenā plūsma tiek rūpīgi filtrēta, lai nesmukumi pēc iespējas mazāk būtu redzami.
PatīkPatīk
Manuprāt, rakstot par ”filtrēšanu” nevajag pārspīlēt…..Es vēlos pievērst uzmanību: tik gigantisku kritienu jau Eiropas Savienības īstenie veidotāji Briselē nespēja vēl pirms gadiem pieciem ne prognozēt, ne murgainākajos sapņos iedomāties. Un tas liek izdarīt vienu skarbu, bet patiesu slēdzienu – t.s. ‘nasing spešali’ Eiropā ir vadības stratēģijas, plānošanas, kontroles u.c. svirām. Augstākā vadība nespēj ne vadīt, ne kontrolēt – tā neapjēdz esošo situāciju! Kas notiek, ja aklie seko aklajam – ‘The Blind Leading the Blind ‘
http://en.wikipedia.org/wiki/The_Blind_Leading_the_Blind
PatīkPatīk
Vai ir kāds cilvēks, kas nekad nav melojis? Vai ir kāds cilvēks, kas vienmēr ir izpildījis visu, kas ir viņa spēkos? Es domāju, ka nē. Tāpēc cilvēki veido sistēmas un mehānismus, kas novērš kļūdas un krīzes. No ekonomista Ivara Brīvera lekcijām (piem. http://www.tautasforums.lv/?p=3400) un daudzajiem matemātiķa Andreja Jaunzema un publicista Jāņa Kučinska rakstiem esmu izlobījis, ka pasaules finanšu sistēmā tās patreizējā veidā banku krīzes ir neizbēgamas. “Tīrās ekonomikas teorija” parāda: finanšu sistēmā, kur aizdevumu procents nepārsniedz 3%-5% peļņas vai pat ir negatīvs banku krīzes būtu ārkārtīgi reta un ar finanšu rezervju fondu palīdzību nesāpīgi novēršama problēma.
PatīkPatīk
‘ Cilvēku darbību nosaka viņu intereses ‘ – tā K.Markss, kura atziņai var tikai piekrist pirms pirmdien gaidāmā Merkeles un Sarkozī paziņojuma par ES pamatlīguma izmaiņām. Pašreizējā ES māja jau tik šķība, ka acīmredzama ir kļūda pamatos – laiks celt jaunu māju, kamēr esošā vēl nav sagāzusies pilnībā. Saprātīga rīcība, ko pirms pāris mēnešiem ieteica viens pazīstams ekonomists Raubīni, kurš arī K.Marksu piesauca:
‘ Raubini, profesors, kurš pirms četriem gadiem precīzi paredzēja globālo finanšu krīzi, teicis, ka pašreizējā pasaules ekonomikas sistēma – kapitālisms – paliks krīzē, kā jau ekonomists Kārlis Markss prognozēja vairāk nekā pirms simts gadiem. Tā tas būšot līdz tiks īstenotas lielas sistēmiskas reformas.’ Raubini: Kārlim Marksam izrādījusies taisnība
http://www.db.lv/pasaule/raubini-karlim-marksam-izradijusies-taisniba-243311
PatīkPatīk